Aizpusot sveces vai iemetot monetu struklaka, es izsaku vienu un to pasu velesanos: atrast savu dvinumasu, kas pazuda pirms astoniem gadiem. Kad es vinu pazaudeju, preti ieguvu naidigu viru. Esmu parliecinata, ka vins ir atbildigs par vinas pazusanu, tacu nevaru to pieradit. Dienu pec dienas es izliekos par izpalidzigu sievu, un reizem man skiet, ka vairs nespeju to izturet. Tacu kadu dienu velesanas piepildijas, un murgs beidzas, kad pamodos cita pasaule. Seit mani sauca par Puka enu, un man tas patika. Man likas, ka esmu traks, bet pukis bija ists, un man bija iespeja sakt dzivi no jauna un atrast patiesu laimi.