Pirma milestiba – ta ir tik gaisa, godbijiga, iekarojama, un to var sagraut viens neuzmanigs parkapums. Ka pardzivot nodevibu un noticet, ka ar to dzive nebeidzas? Ka palikt dzivam, kad sirds ir saplesta? Otra milestiba ka liktena davana, kas palidzes sadziedet bruces uz sirds un liks noticet, ka laime vel var but. Tacu atkal viens neuzmanigs parpratums iznicina visu, ko musu varone tik rupigi glabaja sava atdzimusaja sirdi. Un ka pardzivot jaunu nodevibu? Un ka noticet, ka pec kartejas nodevibas dzive nav beigusies?